klaigāt | LLVV

klaigāt

klaigāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.

1.Vairākkārt kliegt. Vairākkārt saukt. Vairākkārt sasaukties.

PiemēriBrālis ar māsu pārnākuši no skolas un klaigādami kopā ar kaimiņu bērniem laižas no kalna..

Brālis ar māsu pārnākuši no skolas un klaigādami kopā ar kaimiņu bērniem laižas no kalna..
..cilvēki, apkrāvušies ar čemodāniem un saiņiem, klaigāja un sirdījās.
Aiz stigas priekšā kaut kur vēl pavisam tālu rēja suņi un klaigāja dzinēji.
pārn. Rīta klusumā satrakotais zvans klaigāja pa visām istabām un uzrāva no miega ne tikai kalponi, bet arī Bertu..

1.1.trans. Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).

Piemēri..Zirnis.. bargā balsī klaigāja: «Uzmanīgi, maisu nesaplēsiet! Nu, veiklāk, veiklāk! Pludiņus nesasitiet!... Atsūtīti tādi puikas...»

..Zirnis.. bargā balsī klaigāja: «Uzmanīgi, maisu nesaplēsiet! Nu, veiklāk, veiklāk! Pludiņus nesasitiet!... Atsūtīti tādi puikas...»
..lai visa māja dzirdētu, viņš klaigāja vēl pa sētu, ka puikas nogāzuši kumeliņu zemē, valstījuši pa salmiem un nezko vēl.
«Hallo! Krūtaiņa brigāde pārceļas uz Juglu!» sauc darbu vadītājs. «Daiņa brigāde pārceļas uz Juglu!» klaigā bērni..

1.2.pārn.; iron. Vairākkārt un uzmācīgi paust (ko).

PiemēriVisās malās klaigāja par vācu uzvarām, un Leinasars tam ticēja.

Visās malās klaigāja par vācu uzvarām, un Leinasars tam ticēja.
..policija sakarā ar kādu apcietināta anarhista lietu nopratināja rakstnieka dēlu. Nu bulvārpresei bija iegansts klaigāt.

2.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).

PiemēriPavasaros te klaigāja dzērves un meža zosis..

Avoti: 4. sējums