klajš
klajš -ais; s. -a, -ā
klaji apst.
1.Tāds, kur nav meža, arī lielu koku, krūmu (par vietu, teritoriju).
PiemēriBij nu klaja vieta, tad tak vēl varēja vismaz zināt, kur šie [zēni] beigās paliek, bet krūmos, mežā - beigts: ej viens pats uz māju.
2.Tukšs (par telpu, vietu).
PiemēriKāda diena es staigāju pa klajo kūtsaugšu. Te bija plaši. Tā taču bija vesela zāle..
2.1.apv. Šķidrs (parasti par virumu).
PiemēriĒdienu gatavošana viņai nepadevās. Putra piedega vai iznāca zila un klaja..
3.Atklāts, neslēpts.
Piemēri..uz skatuves beigusi eksistēt dramaturģija, pārstājusi eksistēt kaut viduvēja mākslas valoda, bet tās vietā stājies klajš deklaratīvisms, klaja moralizēšana.
Stabili vārdu savienojumiUz klaja lauka, arī klajā laukā. Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm.
Avoti: 4. sējums