klajs
klajs -a, v.
1.Ar mežu. neapaugusi vieta. Klajums.
Piemēri..te visapkārt klajš. Lauki un tīrumi, daža birzs un kolhozu dārzi. Bet bija laiki, kad te šalkoja biezi mūža meži..
1.1.Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija. Šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
Piemēri..pār vienmuļo, purvaino klaju zemu nokārās kā svins pelēkas debesis..
1.2.Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
PiemēriPatlaban viņi.. izbrauca Ķīšezera klajā.
Avoti: 4. sējums