Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klakšķēt
klakšķēt parasti 3. pers., klakšķ, pag. klakšķēja
klakšēt parasti 3. pers., klakš, pag. klakšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriPakavi klakšķ uz asfalta.
Avoti: 4. sējums