klakšķēt
klakšķēt parasti 3. pers., klakšķ, pag. klakšķēja
klakšēt parasti 3. pers., klakš, pag. klakšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriPakavi klakšķ uz asfalta.
- Pakavi klakšķ uz asfalta.
- ..klakšķēja skaitāmie kauliņi, klabēja rakstāmmašīnas..
- Airi klakšēja dullos, ūdens plakšēja [laivai] abās malās..
- Visās malās klakšķēja šauteņu aizslēgi.
Avoti: 4. sējums