klikšķināt
klikšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
klikšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju.; retāk
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
PiemēriKlikšķināt durvju rokturi.
- Klikšķināt durvju rokturi.
- Lejas Znots mierīgi sēdēja savās stellēs, klikšķinādams atspoli..
- ..viņa gāja cēli, smailos papēdīšus klikšķinādama, gurnos līgani šūpodamās.
1.1.intrans.
PiemēriCitām [meitenēm] vēl zābaki, citām dubļenes, bet Nelda klikšķina ar kaut ko elegantāku.
- Citām [meitenēm] vēl zābaki, citām dubļenes, bet Nelda klikšķina ar kaut ko elegantāku.
2.intrans. Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem. Virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
Piemēri..ormaņiem, kas vēl bijīgi klikšina gar pašu ielas malu,.. garām aizšaujas.. limuzīni.
- ..ormaņiem, kas vēl bijīgi klikšina gar pašu ielas malu,.. garām aizšaujas.. limuzīni.
2.1.trans.
PiemēriZirdziņš lēni klikšķināja tos 18 kilometrus līdz mājām.
- Zirdziņš lēni klikšķināja tos 18 kilometrus līdz mājām.
3.parasti 3. pers.; intrans. Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
Piemēri«Ko tur tie putni klikšina, Ka pat vai dzirdēt negribas...»
- «Ko tur tie putni klikšina, Ka pat vai dzirdēt negribas...»
Avoti: 4. sējums