Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kloāka
kloāka -as, s.
1.zool. Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
2.Kanāls netīrumu novadīšanai. Atkritumu savāktuve.
3.Vieta, kur sakrājas daudz atkritumu, netīrumu.
PiemēriViņi bija pieci pārdrošnieki,.. kas veselu gadu.. slēpās.. kādreizējā pagraba kloāka, ko paši iekārtoja dzīvošanai.
Avoti: 4. sējums