klunčot
klunčot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Neveikli, ar pūlēm iet.
Piemēri..izbridu no rāvaines un sāku klunčot pa vagu...
- ..izbridu no rāvaines un sāku klunčot pa vagu...
- Klunčot pa sniegu un pa mežu to gabalu ar piemirkušo tīklu.. mana tēva slimajai kājai kļuva par grūtu.
Avoti: 4. sējums