klusiņām
klusiņām apst.
klusītēm apst.
klusītiņām [kluˈsītiņām] apst.
1.Dem. → klusi. Ļoti klusi.
Piemēri..es tik klusiņām kājas vilku pa augsto zilenāju krūmu starpu, ka pats savu soļu nedzirdēju.
- ..es tik klusiņām kājas vilku pa augsto zilenāju krūmu starpu, ka pats savu soļu nedzirdēju.
- Naktī man briesmīgi sagribējās dzert, un es klusītiņām uz pirkstgaliem aizgāju uz virtuvi un izdzēru glāzi dzērveņu sulas.
- Priedulājs šovakar miegains Klusītēm, klusītēm murd..
Stabili vārdu savienojumi
- Klusi (arī klusu) klusītiņām (arī klusiņām, klusītēm) — Ļoti klusi.
2.Citiem nezinot. Paslepus.
PiemēriIzlietodams īsos vienatnes brīžus.., Dzilna klusiņām sakravā savas mantas čemodānā.
- Izlietodams īsos vienatnes brīžus.., Dzilna klusiņām sakravā savas mantas čemodānā.
- Klusītēm nokārtoju dokumentus tehnikumā, aizsūtīju tos uz Maskavu līdz ar trijām fotogrāfijām..
Avoti: 4. sējums