klātesot
klātesot apst.
Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
PiemēriVectētiņš paskatījās apkārt, tā dīvaini pašķieba galvu sānis, likās: negrib sacīt, bērniem klātesot.
- Vectētiņš paskatījās apkārt, tā dīvaini pašķieba galvu sānis, likās: negrib sacīt, bērniem klātesot.
- Par to gan nerunāja, viņam klātesot, un tādēļ Ģirts centās sev iestāstīt, ka neviens par viņu neinteresējas, neviens neko nezina.
- ..Romānam nepavisam negribētos, ka saruna ar brigadieri notiktu, Jankam klātesot.
Avoti: 4. sējums