kniksēt
kniksēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
Piemēri..kniksējot [meitene] paplētuši bagātīgi sakrokotos svārciņus.
- ..kniksējot [meitene] paplētuši bagātīgi sakrokotos svārciņus.
- Bija starpbrīdis, mēs iekļuvām pašā dzīvākajā bērnu straumē, kas nepārtraukti kniksēja un deva labdienas.
- Abi mazie paklanās pēc visiem likumiem, zēns pievelk kāju un palokās, meitene dziļi kniksē.
Avoti: 4. sējums