knupītis
knupītis -ša, v.
1.Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim). Knupis (1).
Piemēri..žokļi nebūtu deformēti un zobu rindas būtu labas, ja nebūtu zīdainim dots ciets knupītis..
- ..žokļi nebūtu deformēti un zobu rindas būtu labas, ja nebūtu zīdainim dots ciets knupītis..
- Zooloģiskajā dārzā stāsta, ka Petrs izglābis jau 15 zvērēnus. Ar pienu no knupīša viņš, piemēram, izbaroja lauvēnu.
- Kad es viens ar mazo nevarēju tikt nekādā galā, tad vai nu saimniece, vai vecā Priciene man palīdzēja. Viņas mācēja sataisīt tādu knupīti. Sakodīja rupju maizi kopā ar cukuru, ielaida linu lupatiņā un ar diegu aizsēja.
2.apv. Drānā iesiets sainis (nešanai).
Piemēri..māte paņēma knupīti ar Skaidrītes drēbītēm un veļu..
- ..māte paņēma knupīti ar Skaidrītes drēbītēm un veļu..
- Vakarā zēni sagādāja visu ceļam: uzsmērēja katrs pa tauku maizei, uzsēja grāmatu knupīti uz slēpītēm..
- Viena kārta mugurā, otra knupītī.
Avoti: 4. sējums