Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
knēvelis
knēvelis -ļa, v.; sar.
Bērns (parasti zēns). Knauķis.
PiemēriViņi pienāca pie pajūga.. un dusmīgi uzkliedza mazajam zēnam: «Ko tu te dauzies, knēveli, pusnakts laikā pa kaujas lauku!»
Avoti: 4. sējums