kolektīvs1
kolektīvs -a, v.
Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
PiemēriVeidot kolektīvu.
- Veidot kolektīvu.
- Iekļauties kolektīvā.
- Atrauties no kolektīva.
- Sociālistiskās ražošanas kolektīvs.
- Kolektīva sastāvs.
- Kolektīva loceklis.
- Kolektīva vadītājs.
- Partijas kolektīvs.
- Fabrikas kolektīvs.
- Kolhoza kolektīvs.
- Skolas kolektīvs.
- Klases kolektīvs.
- Ģimenes kolektīvs.
- Kora kolektīvs.
- Darba kolektīvi attīsta sociālistisko sacensību, veicina labāko darba metožu izplatīšanos un darba disciplīnas nostiprināšanos, audzina savus locekļus komunistiskās tikumības garā, rūpējas par viņu politiskā apzinīguma, kultūras un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanos.
- Grūti mums šodien iedomāties pilnasinīgu cilvēka dzīvi un darbu ārpus kolektīva - sociālistiskās sabiedrības galvenās šūnas.
Stabili vārdu savienojumiKomunistiskā darba kolektīvs.
- Komunistiskā darba kolektīvs — Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Avoti: 4. sējums