Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kolektors
kolektors -a, v.
kolektore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.v.; tehn. Ierīce, ietaise, iekārta, būve (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novietošanai.
PiemēriKabeļu kolektors.
  • Kabeļu kolektors.
  • ..būvē pilsētas attīrīšanas ietaises jūras krastā, ierīko milzīgus kanalizācijas kolektorus, kas uzņems visus notekūdeņus..
  • Detaļa, bez kuras nevar iztikt, veidojot drenu tīklu, ir drenu kolektori, pie kuriem pievieno atzarojumus.
  • Caurstaigājamais kolektors ir četrstūrains vai apaļš dzelzsbetona tunelis, kura 6 līdz 9 kvadrātmetru lielajā šķērslaukumā uz plauktiem novieto ūdensvadus, kanalizācijas spiedvadus, siltumtrases, augstsprieguma strāvas kabeļus..
2.v. Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
PiemēriBibliotēku kolektors.
  • Bibliotēku kolektors.
3.Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
4.v.; tehn. Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
Avoti: 4. sējums