kolektors
kolektors -a, v.
kolektore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.v.; tehn. Ierīce, ietaise, iekārta, būve (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novietošanai.
PiemēriKabeļu kolektors.
2.v. Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
PiemēriBibliotēku kolektors.
3.Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
4.v.; tehn. Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
Avoti: 4. sējums