Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
komplektētava
komplektētava -as, s.
Vieta, cehs, kur (ko) komplektē (1).
PiemēriNo komplektētavas nepārtrauktā straumē plūst detaļas, tās uztver montētāju veiklās rokas.
Avoti: 4. sējums