komplicēt
komplicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Veidot daudzveidīgāku, arī sarežģītāku.
PiemēriKomplicēt konstrukciju.
- Komplicēt konstrukciju.
- Komplicēt ķīmisko sastāvu.
- Komplicēt romāna tēla raksturu.
- Viņi [grafiķi] gandrīz pilnīgi atsacījušies no tēlojuma trijdimensiju vidē un cenšas savas idejas reducēt uz plakni, to ārkārtīgi bagātinot un komplicējot.
2.Panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle. Sarežģīt.
PiemēriKomplicēt uzdevumu.
- Komplicēt uzdevumu.
- Komplicēt vingrinājumus.
Avoti: 4. sējums