kongregacionālists
kongregacionālists -a, v.
kongregacionāliste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.rel. Kongregācijas (1) loceklis.
2.rel. Kongregācijas (3) loceklis.
3.Kongregācijas (4) loceklis.
4.Reliģiska virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs).
Avoti: 4. sējums