konspirācija
konspirācija -as, s.; parasti vsk.
Stingras slepenības un īpašas politiskas disciplīnas ievērošana (parasti nelegālā vai puslegālā organizācijā). Sistēma un metodes, kā (parasti nelegālai vai puslegālai organizācijai) saglabāt slepenībā savu darbību, materiālus, dalībniekus, sakarus, novērst policijas uzmanību.
Piemēri«Vai jūs Liepājā tik stingri ievērojat konspirāciju?» Kalvics ievaicājās, viņam tūliņ iepatikās šis Rīgā vēl maz lietotais svešvārds.
- «Vai jūs Liepājā tik stingri ievērojat konspirāciju?» Kalvics ievaicājās, viņam tūliņ iepatikās šis Rīgā vēl maz lietotais svešvārds.
- Šis vīrs [revolucionārs] zina stāstīt par partijas kongresiem, kas notika pavisam citādi [nekā tagad]. ..Tad bija vajadzīga visstingrākā konspirācija. Nereti bija tā, ka kongresa vai sapulces dalībnieki nezināja savu biedru īstos vārdus.
- ..ar Olgu viņš pagaidām vēl nevarēja atklāti runāt par daudz ko. To liedza arī konspirācijas dzelžainais likums.
Avoti: 4. sējums