konstruktīvs
konstruktīvs -ais; s. -a, -ā
konstruktīvi apst.
1.Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriKonstruktīvie materiāli.
2.Saistīts ar konstrukciju (3), tai raksturīgs.
3.Saistīts ar konstrukciju (4), tai raksturīgs.
PiemēriKonstruktīvā loģika.
Stabili vārdu savienojumiKonstruktīvais sociālisms.
3.1.pol. Tāds, kas veido pozitīvu pamatu (kam), tāds, kurā veidojas pozitīvs pamats (kam).
PiemēriKonstruktīvas sarunas.
4.Saistīts ar konstrukciju (5), tai raksturīgs.
Avoti: 4. sējums