konsuls
konsuls -a, v.
konsule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Valsts dienestpersona, ko kāda valsts ieceļ kādā citas valsts pilsētā savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvēšanai, attiecīgo konsulāro funkciju veikšanai pēc abu valstu noslēgtas konvencijas.
2.v.; vēst. Senajā Romā — viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā). Goda tituls (impērijas laikā). Cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
PiemēriEinakols: Zeme trīc no tava [Spartaka] karaspēka soļiem - pati Roma trīc ar.. visu savu Kapitolu! Konsuli slēpjas aiz savu sievu svārkiem..
3.v.; vēst. Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) — tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara. Persona, kam ir šāds tituls.
4.v.; vēst. Rātskungs (piemēram, Rīgā līdz 19. gadsimta otrajai pusei).
Avoti: 4. sējums