konturēt
konturēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Veidot (ko) tā, ka (tam) rodas kontūras.
PiemēriDaudzveidīgi ir zemnieku ēku kaltie rokturi - tie tika veidoti reljefi un parasti bija savienoti ar konturētu metāla plāksni..
1.1.intrans. Veidot kontūras.
PiemēriUn es jau vairs nevaru atraut acis no daudzajiem dekoratīvajiem sienas šķīvjiem, kuros.. kontūrējoša līnija, pat reizēm varbūt ne smalka, taču iezīmēta ar lielu mērķtiecību, rotā pamatkrāsu laukumus.
Avoti: 4. sējums