kopējs1
kopējs [kuõpējs] -ais; s. -a, -ā
kopēji apst.
1.Tāds, kas ko apvieno, saista vienā un tai pašā vietā (piemēram, par celtni, telpu, priekšmetu).
PiemēriVēlāk aktieri tika nomitināti kopējā pansionāta tipa mājā Vasilija salā.
2.Tāds, kas ko apvieno vienā un tai pašā laikā un vietā (par darbību, norisi).
PiemēriKopējas gaitas.
3.Tāds, kas ir iegūts, summējot kādus lielumus.
PiemēriKopējais tilpums.
4.Kopīgs4.
Piemēri..ir kaut kas kopējs, kas raksturīgs visām Tālo austrumu pilsētām, - tie ir milzīgie tirgi.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem.
Avoti: 4. sējums