kopīgs
kopīgs -ais; s. -a, -ā
kopīgi apst.
1.Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem.
PiemēriUldis sāk bez lieka ievada: «Par kopīgo īpašumu mēs saucam tādu īpašumu, kas pieder mums visiem.»
1.1.Tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi.
PiemēriKopīgas ganības.
2.Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
PiemēriKrogs atelsās vienā šalcienā - tajā bij tikai apbrīna un dīvajiešu kopīgs lepnums.
3.Tāds, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi.
PiemēriKopīgs gājiens.
4.Tāds, kas piemīt vairākiem vai daudziem, attiecas uz vairākiem vai daudziem.
Piemēri..ja tiem arī bija kaut kas kopīgs, vienojošs, tad visbiežāk tas palika viņiem slēpts. Cilvēki redzēja cits citu no ārpuses un nezināja, kas viņos slēpjas - draugs vai pretinieks, svešais vai savējais.
Stabili vārdu savienojumi(At)rast kopīgu valodu.
Avoti: 4. sējums