Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kopīgums
kopīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → kopīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriĪpašuma kopīgums.
2.Vispārināta īpašība → kopīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBēdu kopīgums.
3.Vispārināta īpašība → kopīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarbu kopīgums.
4.Vispārināta īpašība → kopīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDaudz šinīs [daiļliteratūras] kopīgajās tēmās kopīgu, visiem vienādu domu, atziņu, secinājumu. ..Tas ir tāds ideju kopīgums, kas liecina par visas Padomju zemes saliedēšanos vienotā padomju sociālistiskajā sabiedrībā.
Avoti: 4. sējums