Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kopiena
kopiena -as, s.
1.vēst. Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs, kas raksturīgs pirmskapitālistiskajām formācijām.
PiemēriĢints kopiena.
  • Ģints kopiena.
  • Ciema kopiena.
  • Daudzu studentu vecāki [Tanzā-nijā] bieži vien dzīvo cilts kopienā kaut kādā tālā milzīgās zemes nostūrī un neprot ne lasīt, ne rakstīt.
  • Kopienai piederēja zeme, ar ko rīkojās visas kopienas vai cilts locekļi.
  • Desmitiem gadu tūkstošus cilvēki dzīvojuši pirmatnējā kopienā, vairākus gadu tūkstošus pastāvējusi vergturu sabiedrība..
Stabili vārdu savienojumiPirmatnējā kopiena. Zemes kopiena.
  • Pirmatnējā kopiena Vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
  • Zemes kopiena Zemes īpašuma forma, kad zeme ir zemnieku sīksaimniecību kolektīvā īpašumā.
2.Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
PiemēriPitekantropi dzīvoja kopienās jeb ordās.
  • Pitekantropi dzīvoja kopienās jeb ordās.
Avoti: 4. sējums