kopība
kopība -as, s.; parasti vsk.
1.Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība.
PiemēriVisizcilākie panākumi ir tur, kur ir bijusi šī lielā aktiera un režisora domu kopība.
1.1.Tuvība (starp cilvēkiem).
PiemēriViņa izjuta organisku kopību ar Ernu, it kā viņas būtu pretējā cīņas nometnē pret «tiem».
2.Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
Piemēri..radošais spēks īsti atraisās tikai kopībā, kolektīvā, masā..
Avoti: 4. sējums