kopība
kopība -as, s.; parasti vsk.
1.Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība.
PiemēriVisizcilākie panākumi ir tur, kur ir bijusi šī lielā aktiera un režisora domu kopība.
- Visizcilākie panākumi ir tur, kur ir bijusi šī lielā aktiera un režisora domu kopība.
- Bieži vien vokālo mūziku mēs saucam par muzikālo deklamāciju, ar to pasvītrojot runas un mūzikas ciešo kopību.
- Žaniņam šķita, ka neredzamas rokas met ap viņu zīda tīklu un arvien ciešāk saista pie zemes, cilvēkiem un lietām. Šī kopība viņu gan sajūsmināja, gan baidīja.
1.1.Tuvība (starp cilvēkiem).
PiemēriViņa izjuta organisku kopību ar Ernu, it kā viņas būtu pretējā cīņas nometnē pret «tiem».
- Viņa izjuta organisku kopību ar Ernu, it kā viņas būtu pretējā cīņas nometnē pret «tiem».
- Labāk ir klusēt, tad izjūtama kopība, tuvums, bet, tikko sāks runāt, - viss pagaisis.
2.Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
Piemēri..radošais spēks īsti atraisās tikai kopībā, kolektīvā, masā..
- ..radošais spēks īsti atraisās tikai kopībā, kolektīvā, masā..
- ..to antropoloģisko kompleksu pazīmes, kas izdalās latviešu vidū noteiktā ģeogrāfiskā rajonā, neapšaubāmi veidojās tieši šīs iedzīvotāju daļas vēsturiskās kopības rezultātā.
- Vilnīts aiz vilnīša skāra krastu, lai atkal plūstu atpakaļ lielajā kopībā.
Avoti: 4. sējums