kopdzīve
kopdzīve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Dzīvošana sabiedrībā, kādā kolektīvā.
PiemēriPadomju pilsoņu lielākā daļa jau tagad ir tik apzinīga, ka godprātīgi pilda.. sociālistiskās sabiedrības kopdzīves noteikumus..
2.Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
PiemēriSabiedriskās kāzas, kad jaunās ģimenes kopdzīves sākumu svinīgi ievada darba biedri, rīkotas vairākkārt.
3.Dzīvnieku dzīvošana pāros.
PiemēriJau no agra pavasara ūpju skaļie «uhū!» saucieni bija dzirdami visā mežā: tēviņi sasaucās ar mātītēm un izvēlējās pāri savai kopdzīvei.
3.1.Simbioze.
PiemēriAttiecības starp aļģi un sēni ķērpjos mēdz uzskatīt par simbiozi, tas ir, kopdzīvi.
Avoti: 4. sējums