kortelītis
kortelītis -ša, v.; sar.
1.Viena ceturtā daļa litra vai stopa. Šāda tilpuma trauks.
PiemēriTās bij ļoti labas zāles... Kortelīša pudele pāri pusē..
- Tās bij ļoti labas zāles... Kortelīša pudele pāri pusē..
- Abi daugavieši ar mežgaliešiem nekādu draudzību neturēja, bet Upīšu Mārtiņš šoreiz pret gribu un vispārējo parašu pasauca veselu kortelīti.
1.1.Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu. Šāda trauka saturs.
PiemēriSpirta kortelītis viņam arī bij, cukuru un glāzes ienesa Kārkliene.
- Spirta kortelītis viņam arī bij, cukuru un glāzes ienesa Kārkliene.
- Kad viss bija galdā, viņa noslēpumaini piegāja pie skapja, ilgi tajā rakņājās un pukstēja. Atgriezusies viņa uz galda uzlika kortelīti.
- Kad kortelītis cauri, es ceļos un eju. Lai šie, badamiras, sēž, ja grib! Paņēmu vēl vienu mēriņu ceļam..
Avoti: 4. sējums