košļājams
košļājams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → košļāt.
2.parasti ar not. galotni Tāds, kas ir paredzēts košļāšanai.
PiemēriKošļājamā tabaka.
Stabili vārdu savienojumiKošļājamā gumija.
2.1.Tāds, ar ko var košļāt.
Stabili vārdu savienojumiKošļājamie orgāni.
3.lietv. nozīmē: košļājamais, -ā, v. Tas, kas ir paredzēts košļāšanai.
Avoti: 4. sējums