košļājams
košļājams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → košļāt.
2.parasti ar not. galotni Tāds, kas ir paredzēts košļāšanai.
PiemēriKošļājamā tabaka.
- Košļājamā tabaka.
- «Zobus stiprina lapegles sveķi, krietni vien labāk par.. košļājamo gumiju...»
Stabili vārdu savienojumiKošļājamā gumija.
- Košļājamā gumija — Konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
2.1.Tāds, ar ko var košļāt.
Stabili vārdu savienojumiKošļājamie orgāni.
- Košļājamie orgāni — Žokļi, zobi, košanas, vaigu, lūpu un mēles muskuļi.
3.lietv. nozīmē: košļājamais, -ā, v. Tas, kas ir paredzēts košļāšanai.
Avoti: 4. sējums