Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krāce
krāce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
PiemēriMutuļainas krāces.
Avoti: 4. sējums