Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krāčupe
krāčupe -es, dsk. ģen. -upju, s.; poēt.
Krāčaina upe.
PiemēriUpe šalc, un domās es no jauna.. ieklausos Karēlijas krāčupju vai Bulgārijas kalnu strautu atbalsīs.
Avoti: 4. sējums