Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krājaka
krājaka -as, s.; hidrotehn.
Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
PiemēriDaugavas ūdeņus [17. gadsimtā] pa nelielu kanālu ievadīja krājaka. Trīs zirgi darbināja sūkni, kas pacēla ūdeni 18 pēdu augstā tvertnē.. No turienes tas pašteces ceļā aizplūda pie patērētājiem.
Avoti: 4. sējums