krājīgs
krājīgs -ais; s. -a, -ā
krājīgi apst.; pareti
1.Taupīgs, arī skopulīgs.
Piemēri..viņš [muižnieks] bija sīksts un krājīgs cilvēks.
2.Tāds, kas daudz, ar aizrautību krāj (2).
PiemēriKrenklis [dabas pētnieks] bija krājīgs; gribēja visu ko savākt..
Avoti: 4. sējums