Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krūmiens
krūmiens -a, v.; apv.
Krūmājs1.
PiemēriBija jāpaslēpjas [meitenei] krūmienā aiz pagraba, lai māte ar svešo neaizvilktu sev līdz [uz dievkalpojumu].
Avoti: 4. sējums