Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krūmājs
krūmājs -a, v.
1.Krūmu audze, krūmu puduris. Ar krūmiem apaugusi vieta.
PiemēriCeļmalas krūmājs.
  • Ceļmalas krūmājs.
  • Ezermalas krūmājs.
  • Kārklu krūmājs.
  • Slēpties krūmājā.
  • Spraukties cauri krūmājam.
  • Izcirst krūmājus.
  • Izvērsis vīrus krūmājā abpus meža ceļam, pa kuru bijām nākuši, Oškalns.. jau kādu pusstundu vēroja tukšo šoseju.
  • Akāciju krūmājā redzēja vairākus šūnainus akmeņus.
  • Ceļš gāja kādu laiku pa purvainu krūmāju, kur zemu pār cērpiem un ciņiem šaudījās ķīvītes..
  • pārn. ..aiz ciemata ganībās redz neskaitāmus briežus, kuru ragi izveido blīvu vienlaidu krūmāju..
Stabili vārdu savienojumiKrūmāju (arī plēsuma) arkls.
2.pareti Krūms1.
PiemēriLielvārdes muižas alejas galā aug korķa koki. Parkā ir arī vēl citi dārgi svešzemju koki un krūmāji.
  • Lielvārdes muižas alejas galā aug korķa koki. Parkā ir arī vēl citi dārgi svešzemju koki un krūmāji.
  • Viesuļu iela. Šajā ielā priedes dīvaini sazvārojušās, pašā vidū tām vēl aug krūmāji un sīki koki.
  • Dārza ziemeļu pusē [tēvocis] krūmājus un kokus gan atstāja savvaļai.
Avoti: 4. sējums