Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kruķis
kruķis -ķa, v.
1.Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
PiemēriKrāsns kruķis.
Stabili vārdu savienojumiIzvadīt (arī pavadīt) ar kruķi.
2.Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
PiemēriKoka kruķi.
Stabili vārdu savienojumiLēkt uz kruķiem.
Avoti: 4. sējums