krūmiens
krūmiens -a, v.; apv.
Krūmājs1.
PiemēriBija jāpaslēpjas [meitenei] krūmienā aiz pagraba, lai māte ar svešo neaizvilktu sev līdz [uz dievkalpojumu].
- Bija jāpaslēpjas [meitenei] krūmienā aiz pagraba, lai māte ar svešo neaizvilktu sev līdz [uz dievkalpojumu].
- Rej, rej, mans sunīti, meitu zaglis krūmienā.
Avoti: 4. sējums