kraukšķināt
kraukšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
kraukšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
Piemēri..Leo joprojām tikai knosījās savā nodabā, ar ķermeņa smagumu knikšķinot zem sevis un sev apkārt sausus zāles stiebrus un kraukšķinot nokaltušus zariņus.
- ..Leo joprojām tikai knosījās savā nodabā, ar ķermeņa smagumu knikšķinot zem sevis un sev apkārt sausus zāles stiebrus un kraukšķinot nokaltušus zariņus.
- ..Maska [zirgs] reizi pa reizei saķer ar muti kūlu. Dzirdu, ka viņas zobi kraukšķina graudus.
- Suns, ticis brīvībā, uzjautrinās, met slaidas, atsperīgas cilpas taisni kaiju barā. Kad putni paceļas spārnos, tas kraukšķina zobus pret debesīm, it kā garšīgus kaulus grauzdams.
1.1.Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
PiemēriKraukšķināt sausiņu.
- Kraukšķināt sausiņu.
- Kraukšķināt konfektes.
1.2.intrans.
PiemēriSīmanis zālē apslaucīja kādu nokritušu kartupeli un pasniedza Ingum. Kartupelis bija liels, zirgs uzmanīgi nokoda pusi un kraukšķinādams ēda.
- Sīmanis zālē apslaucīja kādu nokritušu kartupeli un pasniedza Ingum. Kartupelis bija liels, zirgs uzmanīgi nokoda pusi un kraukšķinādams ēda.
- Māris, piebīdījis sev tūtu ar barankām, garšīgi kraukšķināja.
Avoti: 4. sējums