kraukšķināt
kraukšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
kraukšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
Piemēri..Leo joprojām tikai knosījās savā nodabā, ar ķermeņa smagumu knikšķinot zem sevis un sev apkārt sausus zāles stiebrus un kraukšķinot nokaltušus zariņus.
1.1.Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
PiemēriKraukšķināt sausiņu.
1.2.intrans.
PiemēriSīmanis zālē apslaucīja kādu nokritušu kartupeli un pasniedza Ingum. Kartupelis bija liels, zirgs uzmanīgi nokoda pusi un kraukšķinādams ēda.
Avoti: 4. sējums