kristāltīrs
kristāltīrs -ais; s. -a, -ā
kristāltīri apst.
2.Ļoti tīrs, dzidrs (par skaņu).
PiemēriNedzirdēti instrumenti ar kristāltīru skaņu.. vija krāšņas melodijas varenā, saskanīgā simfonijā...
3.Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Kristālskaidrs (3).
PiemēriTomēr laikam es spētu panest daudz ko, ja tikai nebūtu šī virsraksta [rakstam avīzē]. «Kristāltīrais cilvēks...» Kas es, sasodīts, par kristāltīro? Nomazgāja baltu, uzspodrināja, uzlika oreolu virs galvas..
Avoti: 4. sējums