krišus
krišus apst.
1.Krītot.
PiemēriBeidzot abi, smagi elsodami [pēc dejas], krišus atsēdās uz plata sola istabas kaktā.
- Beidzot abi, smagi elsodami [pēc dejas], krišus atsēdās uz plata sola istabas kaktā.
Stabili vārdu savienojumiKlupšus krišus.
- Klupšus krišus — Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet! klupdams krizdams.
2.Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
PiemēriTad viņa gandrīz krišus nokrīt sniegā, atspiežas pie egles stumbra un aizmiedz acis..
- Tad viņa gandrīz krišus nokrīt sniegā, atspiežas pie egles stumbra un aizmiedz acis..
- Viņi atspieda plecus pret durvīm un spēcīgi grūda. Tumsā kaut kas iekrakstējās, un viņi gandrīz krišus iekrita iekšā.
- Noasiņojis, apledojis, pusdzīvs es pierāpos pie dzelzceļa sarga būdas un krišus pārkritu pār istabas slieksni.
- sal. ..Krančelis kā krišus iekrita ganāmpulkā, plēsdams rēja.
Avoti: 4. sējums