kroģēt
kroģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
krogot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; vēst.
Tirgoties krogā (1) — parasti par krodzinieku.
Piemēri..tēvs toreiz kaut kur laukos kroģēja un tirgojās ar liniem..
Stabili vārdu savienojumiKroģējamā (arī krogojamā) istaba.
Avoti: 4. sējums