kronītis
kronītis -ša, v.
1.Dem. → kronis.
2.anat. Zirga naga daļa starp vēzīša kaulu un naga kaulu.
PiemēriKronīša kauls.
- Kronīša kauls.
- Tagad es aizgāju pļaviņas vidū pie atstātā zirga. ..Ceļi, vēzīši un nagu kronīši bija apdauzīti, un no tiem sūcās strutas.
Avoti: 4. sējums