kroplis
kroplis -ļa, v.
krople -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Kropls cilvēks vai dzīvnieks.
PiemēriAr skaudību viņš vēroja šejienes kropļus - klibo galdnieku un kurlmēmo bodnieka dēlu: tiem abiem ne no kā nebija jābaidās - baltā biļete droša.
2.Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets.
PiemēriLuvras mūžīgā miera ģēnijam [statujai] redzami ielāpi uz krūtīm, vēdera un gūžām. Kroplis, ne ģēnijs.
3.Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
Piemēri..meitu, visādi guldinādami un pēc kungu modes apģērbdami, pārlutināja... Par kropli pataisīja. Jāsaka, tas vēl ļaunāk, kā kad cilvēkam nav kājas vai rokas...
Avoti: 4. sējums