Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kropls
kropls -ais; s. -a, -ā
kropli apst.
1.Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriAtslējies, lepni vēderu izgāzis, viņš likās vēl kroplāks un nožēlojamāks nekā īstenībā. Viens plecs nošķiebts, otrs uzrauts, mugurā kuprs.
1.1.Par augiem.
PiemēriPēc nepilnas versts koki kļuva retāki un kroplāki. Drīz ap viņiem bija tikai sarāvušās, nosūnojušas priedītes un līki bērziņi..
2.Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts.
PiemēriKropls krēsls.
3.Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
PiemēriGorkijs.. uzskata dekadentu bohēmu par kroplu protestu pret buržuāzijas nostabilizēto trulo prakticismu.
3.1.Tāds, kas nevēlami neatbilst valodas normām, paradumiem.
PiemēriRakstot atstāstījumus un sacerējumus, viņi [daži skolēni] arī nevar pareizi un daiļi izteikt savu domu. Tad nu rodas aplami, kropli teikumi..
Avoti: 4. sējums