krustceļš
krustceļš -a, v.
1.Ceļu krustojums. Krustceles (1).
PiemēriStāvēt pie krustceļa.
1.1.dsk. formas vsk. formu nozīmē
PiemēriViņi vēl nebija nokļuvuši krustceļos, kur lauku ceļš iegriežas Līdumos, kad atskanēja spalgs grāviens.
2.parasti dsk. Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceles (2).
Piemēri..Valerijs atkal apzinājās nokļuvis dzīves krustceļos. ..sarunas ar [revolucionāru] Kalniņu un nelegālās revolucionālās literatūras lasīšana nobriedināja viņā atziņu, ka jāizšķiras par noteiktu virzienu.
Avoti: 4. sējums