krustceles
krustceles -ļu, s.; tikai dsk.
1.Ceļu krustojums. Krustceļš (1).
PiemēriGaidīt pie krustcelēm.
- Gaidīt pie krustcelēm.
- Pavadīt līdz krustcelēm.
- Klāt krustceles. Septiņi ceļi veda uz dažādām pusēm..
- Kad viņi krustcelēs šķīrās, šunelis tomēr gribēja skriet līdzi Didzim.
- Sajūta bija kā gājējam, kas nonācis krustcelēs un nezina vairs, kurp tālāk iet.
- pārn. Tu nedusmo, ka gadījos es tavu ceļu krustcelēs un tūlīt nepagāju nost, un satikāmies mēs.
2.Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceļš (2).
PiemēriKatram cilvēkam jāatrod sava vieta dzīvē, jāatrod sevi darbā, sabiedrībā, mīlā. Pirmās krustceles, kad šie jautājumi izvirzās, cilvēkam ir astoņpadsmit, divdesmit gadu vecumā..
- Katram cilvēkam jāatrod sava vieta dzīvē, jāatrod sevi darbā, sabiedrībā, mīlā. Pirmās krustceles, kad šie jautājumi izvirzās, cilvēkam ir astoņpadsmit, divdesmit gadu vecumā..
- Interese par lauksaimniecības mašīnām, par lauksaimniecības mehanizācijas problēmām, protams, toreiz vēl šaurā nozīmē, palīdzēja izšķirties tad, kad viņš bija nonācis dzīves krustcelēs.
- Mirdzai Smithenei Apollo [teātris] bija pirmā piestātne lielajā mākslas gaitā, un tagad, no Apollo atvadoties, viņa stāvēja pirmajās dzīves krustcelēs.
Avoti: 4. sējums