Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krāce
krāce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
PiemēriMutuļainas krāces.
  • Mutuļainas krāces.
  • Šalc krāces.
  • Krāču ūdeņi.
  • Laiva tuvojās krācēm. Vēl brīdi - un viņi [braucēji] būs ierauti trakā virpulī, un laiva sašķīdīs pret radzēm.
  • Upe gāžas lejup no kalniem, veidojot krāces un ūdenskritumus, reizēm pazūd alās un apakšzemes galerijās.
  • Vietām [upes] robotie krasti un nelīdzenā gultne sakuļ straumi atvaros vai putainās krācēs, vietām izveidojas mierīgi līči..
  • sal. Klaidie mati kā strauta krāce gāzās pāri manam plecam, smaržojot pēc saules un dienvidu vēja.
  • pārn. ..[dzejniece] vairāk ļaujas jūtu un kaislību krācēm.
Avoti: 4. sējums