Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krāce
krāce
-es, dsk. ģen. -ču, s.
Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
Piemēri
Mutuļainas krāces.
Piemēri
Mutuļainas krāces.
Šalc krāces.
Krāču ūdeņi.
Laiva tuvojās krācēm. Vēl brīdi - un viņi [braucēji] būs ierauti trakā virpulī, un laiva sašķīdīs pret radzēm.
Upe gāžas lejup no kalniem, veidojot krāces un ūdenskritumus, reizēm pazūd alās un apakšzemes galerijās.
Vietām [upes] robotie krasti un nelīdzenā gultne sakuļ straumi atvaros vai putainās krācēs, vietām izveidojas mierīgi līči..
sal.
Klaidie mati kā strauta krāce gāzās pāri manam plecam, smaržojot pēc saules un dienvidu vēja.
pārn.
..[dzejniece] vairāk ļaujas jūtu un kaislību krācēm.
Avoti:
4. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
koveriņš
koverkots
kožļāt
krā
krabainis
krabināt
krabis
krāce
krāciens
krāčains
krāčainums
krāčupe
krāga
krāģis
krahs
MLVV
krāce
MEV
kràce