Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krāmi
krāmi -u, vsk. krāms, -a, v.; sar.
1.Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.).
PiemēriJaungada naktī Romas iedzīvotāji izmet uz ielām visus nederīgos krāmus. Tad pa logiem, lido salauzti krēsli, sarūsējuši kastroļi, makulatūra un citi atkritumi.
Stabili vārdu savienojumiKrāmu tirgotājs. Krāmu tirgus.
1.1.pārn.; vienk. Cilvēki (parasti veci, vārgi).
Piemēri«Tu atkal radus paļāji! Saki, - vai tad tu ņemtu tādus vecus krāmus savā pajumtē, ja tu būtu radu vietā?»
Avoti: 4. sējums