Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krāpties
krāpties krāpjos, krāpies, krāpjas, pag. krāpos; refl.
1.Krāpt1, parasti vairākkārt.
PiemēriVeikalnieks krāpjas.
2.Krāpt2, parasti vairākkārt.
PiemēriViņa redzēja, kā Jānis, piedzērušu tēlodams, lēja pašbrūvēto sev virsū vai veikli noslēpa pusizdzerto glāzīti aiz maizes klaipa un tūliņ piepildīja, lai Kārlis nepamanītu, ka viņš krāpies.
Avoti: 4. sējums