krāsot
krāsot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Klāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar krāsu (3).
PiemēriKrāsot grīdu.
1.1.intrans.
PiemēriViņš prot ne tikai labi mūrēt, bet vajadzības gadījumā arī apmest, krāsot, uzmūrēt krāsni, betonēt..
1.2.Klāt (celtnes) ārpusi, (telpas) sienas, griestus, grīdu u. tml. ar krāsu (3).
PiemēriKrāsot ēku.
1.3.Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu (3), klājot to uz kādas virsmas.
PiemēriUz spilgti nobalsinātās sienas pāri durvīm un diviem logiem brūni krāsots uzraksts milzīgiem burtiem..
1.4.Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
PiemēriMitrā drāna krāso rokas.
1.5.intrans.
PiemēriSiena krāso.
1.6.Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa2.
PiemēriPlatās, noputējušās ceļmalīšu lapas krāsoja gājēju apavus baltus.
1.7.Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
PiemēriSaulriets krāsoja sniegu sarkanu, un likās, ka augstu gaisā kā smalks stikla kupols sprāga zilā debess velve.
1.8.Piemist, būt raksturīgam (kādam) — par krāsu (2).
PiemēriKošais sārtums, kas krāsoja saimnieces vaigus, brigadierim runājot, sabiezēja par tumšu kvēli un pārņēma visu seju.
2.Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
PiemēriKrāsojot seju, nedrīkst aizmirst par vecumu. ..20-29 gadu vecumā seja jākrāso tā, lai sieviete neizskatītos vecāka.
2.1.divd. formā: krāsots Tāds (cilvēks), kas ir (parasti pārmērīgi) lietojis šādus kosmētikas līdzekļus.
PiemēriSaskrullētās, krāsotās un robaini apcirptās meitas degunus vien rauca: nupat atkal sāksies apnicīgais sprediķis par vecajiem laikiem..
Avoti: 4. sējums